Daudzi iedzīvotāji izteikuši viedokli, ka vēlētos pāriet uz citu banku. Tam, protams, ir kāds iemesls, kurš klientus neliek mierā.
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi informācija par kādas “Swedbank” filiāles vadītājas ilgstošu krāpniecību Ogrē un Bauskā, kas, kā atklājies, norisinājusies 17 gadu garumā. Tikai tagad, pēc gandrīz divām desmitgadēm, banka konstatējusi, ka darbiniece klientu vārdā slēgusi dažādus līgumus, prettiesiski pārskaitījusi naudu savās interesēs un pat viltojusi dokumentus. Kopējais klientiem nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz 200 tūkstošus eiro.
Diskusiju par šo gadījumu sociālajā tīklā “Threads” aizsācis kāds jurists, rakstot: “17 gadus ilga afēra – “Swedbank” filiāļu vadītāja apsūdzēta par klientu līdzekļu piesavināšanos Ogrē un Bauskā. Tikai tagad banka it kā “pamana”, ka darbiniece gadiem ilgi pārskaitījusi naudu savām vajadzībām. Oficiālais vēstījums – klientiem neesot pamata satraukumam.”
Jurists uzdod arī retorisku jautājumu: vai tiešām šāda situācija ir tikai neveiksmīga sakritība, vai tomēr tas liecina par sistēmiskām nepilnībām, kas ļāvušas krāpniecībai turpināties gandrīz divdesmit gadus? Diskusijā iesaistās arī lietotājs ar segvārdu @kokounsanele, kurš pauž viedokli, ka līdzīgas problēmas redzamas arī citās valsts institūcijās: “Paskaties, kas notiek VID darbinieku deklarācijās, un pajautā sev – kā VID var efektīvi kontrolēt citus, ja netiek galā ar saviem darbiniekiem.”
Kāda cita diskusijas dalībniece pauž neizpratni par to, kā tik ilgu laiku uzņēmuma iekšienē nekas nav pamanīts. Viņa jautā, vai tiešām 17 gadu laikā nav notikuši ne iekšējie auditi, ne grāmatvedības pārbaudes, ne arī kādi citi kontroles mehānismi, kas uzrauga finanšu plūsmu un izdevumus.
Savukārt cits lietotājs uz situāciju raugās atturīgāk un norāda, ka sistēmiskas nepilnības pastāv teju jebkurā organizācijā. Viņš uzskata, ka iznākums lielā mērā ir atkarīgs no darbinieku godaprāta un uzņēmuma spējas reaģēt brīdī, kad problēma tiek atklāta.
Pēc viņa domām, visi darbinieki ikdienā pārbauda noteiktās robežas, un jo lielāks uzņēmums, jo vairāk ir tādu, kuri mēģina šīs robežas pārkāpt. Dažkārt ar to pietiek, lai apietu pat banku iekšējās drošības sistēmas, kuru aizsardzības līmenis parasti ir augstāks par vidējo.
Agris savukārt raksta, ka gadījumā, ja viņam būtu līdzekļi “Swedbank”, pēc šādas ziņas uzzināšanas viņš visu naudu nekavējoties pārskaitītu uz citu banku. Tematu aktualizējusi arī Latvijas Televīzija (LTV), kurai izdevies noskaidrot detalizētāku informāciju par bankas darbinieces veiktajām nelikumīgajām darbībām. Sieviete tiek apsūdzēta par prettiesiskām manipulācijām ar klientu naudu lielā apmērā, kā arī par dokumentu viltošanu mantkārīgos nolūkos.
LTV sižetā skaidrots, ka kāda “Swedbank” filiāles vadītāja gandrīz 20 gadu garumā klientu vārdā patvaļīgi noformējusi dažādus finanšu pakalpojumus un veikusi darījumus bez klientu ziņas vai piekrišanas.
Jau kopš 2003. gada darbiniece slēgusi attālināto bankas pakalpojumu līgumus, noformējusi jaunu kodu karšu, kodu kalkulatoru un maksājumu karšu izsniegšanu, lauzusi depozītu un noguldījumu līgumus, kā arī noformējusi aizdevumus. Tāpat viņa prettiesiski pārskaitījusi klientu līdzekļus savā labā.
Lai slēptu iztrūkstošos līdzekļus, daļu naudas sieviete izmantojusi citu klientu prasību segšanai. Kopumā nelikumīgajās darbībās izmantoti 19 personu maksāšanas līdzekļi, bet kopējie zaudējumi pārsniedz 203 tūkstošus eiro.
Latvijas Televīzijas sižetā “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops skaidroja, ka darbiniece, būdama filiāles vadītāja, atradusies ciešā ikdienas kontaktā ar klientiem un, kā norādīts, centusies nodrošināt tā dēvēto “super servisu”, rīkojoties klientu vietā. Vienlaikus bankas pārstāvji uzsver, ka klientiem nav pamata bažām, jo banka kopumā esot droša un uzticama.
